Mūzika

Gruzīnu tautas mūzikai ir vairāk kā 1500 gadu, to ietekmējuši gan Austrumi, gan Rietumi. Gruzīnu daudzbalsībai raksturīga īpaša balsts tehnika un daudzu cits citam tuvu toņu izmantošana. Gruzijā parasti dzied vīrieši. Tipiska gruzīnu dziesma ir trīsbalsīga.

Tbilisi konservatorija guvusi slavu ar saviem klasiskās mūzikas izpildītājiem, kuru starpā izceļas piantisti Aleksandrs Toradze un Eliso Virsaladze, vilolniece Leāna Isakadze, bass Paata Burčuladze, dziedātāja Nani Bregvadze, pianiste un skolotāja Manana Doidžašvili, vijolniece un skolotāja Marina Jašvili. Gruzijā ir savs Nacionālais simfoniskais orķestris.

Komponists Zaharijs Paliašvili (1871-1933) ir izveidojis unikālu tautas dziesmu kolekciju un sacerējis mūziku operām Abesaloms, Eteri un Daisi, kas balstās uz gruzīnu folkloru. Melitons Balanživadze (1862-1973) ir pirmo gruzīnu romanču (1888) un pirmās gruzīnu operas „Drosmīgā Tamāra” autors. Komponists, muzikologs un etnogrāfs Dmitrijs Arakišvili (1873-1953) slavenību guvis ar savu lirisko operu „Teiksma par Šotu Rustaveli”, kas pirmo reizi tika uzvesta 1919. gadā uz Tbilisi Operas teātra skatuves. Tanī pašā gadā teātra repertuārā parādījās Zaharija Paliašvili leģendopera „Abesaloms un Eteri” un Viktora Dolidzes komiskā opera „Keto un Kote”. Mūsdienu pazīstamākie komponisti ir Gija Kančeli un Birdzina Kvernadze, kas ir neskaitāmu izcilu operu, baletu, romanču un kinofilmu mūzikas autori.



Muzeji, bibliotēkas un zinātniskie institūti

Gruzijā ir 110 muzeji, vienā Tbilisi vien to ir 20. Simona Džvanišia Gruzijas Valsts muzejs, kas 1919. gadā radās no Kaukāza muzeja, ir pati lielākā gruzīnu kultūras dārgumu glabātuve. Šeit apskatāmi materiālās kultūras priekšmeti, sākot ar paleolīta laiku, kas ataino civilizācijas attīstību Gruzijā un Kaukāzā kopumā, Gruzijas dažādu reģionu mākslas priekšmeti, Gruzijas, kā arī Tuvo Austrumu valstu monētu kolekcija. Ir ģeoloģijas, bioloģijas, zooloģijas, kā arī Gruzijas Jaunākās vēstures nodaļas. Š.Amiranašvili Gruzijas Valsts mākslas muzejā ir izcila senās, krievu, padomju, Rietumeiropas un Austrumu mākslas kolekcija. Citu starpā veiksmīgi strādā muzeji kā Nacionālā Gleznu galerija, Valsts Mūsdienu tēlotājmākslas muzejs, Valsts Tautas un lietišķās mākslas muzejs, Gruzīnu literatūras muzejs, I. Grišašvili Tbilisi Vēstures muzejs, Valsts mūzikas, teātra un kino muzejs, N. Pirosmani Valsts muzejs – māja. Kutaisi N. Berdzenišvili etnogrāfiskajā muzejā savākti dzīvojamie nami no dažādiem Gruzijas novadiem Kutaisi

Lielākā Gruzijas bibliotēka ir Nacionālā bibliotēka, kas dibināta 1846. gadā. Tās fondos ir vairāk kā 7 milj. vienību.



Galvenā valsts zinātnes iestāde ir Gruzijas Zinātņu akadēmija, kas 1941. gadā atdalījās no PSRS Zinātņu akadēmijas. Akadēmijas struktūrā ietilpst Matemātikas un fizikas nodaļas, Zemes zinātņu nodaļa, Mašīnbūves nodaļa, Ķīmijas nodaļa, Bioloģijas nodaļa, Fizioloģijas un eksperimentālās medicīnas nodaļa, Lauksaimniecības nodaļa, Sociālo zinātņu nodaļa, Valodas un literatūras nodaļa, 53 institūti un virkne zinātnisku centru.

Gruzijā auguši daudzi pasaulē atpazīstami zinātnieki. Nikolozs Berdzenišvili (1894-1965) publicēja pirmo Gruzijas vēstures mācību grāmatu, Mose Džanašvili (1855-1934) ir vairāku populāru vēstures, etnogrāfijas un lingvistikas darbu autors, Nikolozs Mushelišvili (1891-1976) ir gruzīnu matemātikas skolas pamatlicējs un Gruzijas Zinātņu akadēmijas prezidents no 1941. līdz 1972. gadam. Aleksandrs Cigareli (1844-1929), ir pirmais gruzīnu filoloģijas profesors, zinātnes biedrību līdzstrādnieks Krievijā, Norvēģijā, Itālijā un Francijā, viens no Gruzijas Valsts universitātes dibinātājiem. Ilja Vekua (1907-1977), matemātiķis un mehāniķis, Gruzijas Zinātņu akadēmijas prezidents no 1972. līdz 1977. gadam.

Kultūra
Gruzijas kultūra ir Tuvo Austrumu, Eiropas un vietējo tradīciju sintēze. Jau Viduslaikos tika piedzīvots filozofijas, teoloģijas, tiesību, dzejas, lietišķās mākslas, nacionālās arhitektūras, astronomijas, ģeogrāfijas un citu zinību nozaru uzplaukums. Neskatoties uz zemes tuvību Persijai un Turcijai, gruzīni vienmēr ir tiekušies uz Eiropu. 19. gadsmints iezīmē kultūras pacēlums ar īpaši bagātu nacionālās literatūras rašanos.



Izglītības sistēma

Izglītībai Gruzijā ir senas tradīcijas. Viduslaikos klosteri un akadēmijas bija zinību glabātāji, kas pat svešinieku jūga laikos saglabājuši tautas mantojumu.

Lielākā daļa bērnu vecumā no 6 līdz 17 gadiem apmeklē skolu. ¾ skolu mācības notiek gruzīnu valodā.

Gruzijas augstākās izglītības sistēmā ietilpst universitātes, akadēmijas un institūti. Valstī ir 26 valsts augstākās izglītības iestādes (to starpā 8 universitātes) un 209 privātas augstākās izglītības iestādes. Mācības pārsvarā notiek gruzīnu valodā, taču ir arī atsevišķas apakšnodaļas, kur studijas noris abhāzu, azerbaidžāņu, armēņu, krievu, angļu vai arī vācu valodā. Studijas mēdz būt gan bezmaksas, gan maksas. Studentu materiālajam atbalstam ir izveidota stipendiju sistēma. Pēc veiksmīgām četrgadīgām studijām studenti iegūst bakalaura, savukārt pēc sešgadīgām studijām – maģistra diplomu. Pēc maģistratūras ir iespēja iestāties klātienes vai arī neklātienes aspirantūrā, aizstāvēt disertāciju un saņemt zinātņu kandidāta grādu.

Valsts lielākā augstākā mācību iestāde ir I. Džavahišvili Tbilisi Valsts universitāte, kas dibināta 1918. gadā. Tai ir 5 reģionālas filiāles, 4 zinātniskie institūti, 20 fakultātes, 140 katedras, 57 zinātnisko izmeklējumu laboratorijas, 9 reģionālās filiāles, 7 muzeji, informācijas centrs un zinātniskā bibliotēka ar 3,5 miljoniem vienību. Universitātē mācās vairāk kā 30 tūkstoši studentu. Citas svarīgākās augstākās izglītības centri ir: Gruzijas Tehniskā universitāte, Tbilisi Valsts Pedagoģiskā universitāte, Tbilisi Valsts Medicīnas universitāte, Tbilisi Ekonomikas un Tiesību akadēmija, Tbilisi Āzijas un Āfrikas institūts, Tbilisi Valsts Mākslas akadēmija, Š. Rustaveli Valats Teātra un Kino institūts, Tbilisi konservatorija. Valsts universitātēs strādā kvalificēti profesori un mācībspēki. Ir izveidoti jauni institūti, kas balstās uz ārvalstu partnerību.



Literatūra un māksla

Vecākie gruzīnu literatūras pieminekļi ir no 5. gs. p.Kr. Savu ieguldījumu gruzīnu literatūrā devuši daudzas izcilas personības kā, piemēram, episkās poēmas „Bruņinieks tīģera ādā” autors Šota Rustaveli (12. gs.), Gruzīnu skaidrojošās vārdnīcas (1716. g.) autors Sulhan-Saba Orbeliani, Ilja Čavčavadze, Aleksandrs Kazbegi, Akakijs Cereteli, Halaktions Tabidze, Konstantīns Gamsahurdija, Niko Lordkipanidze, Mihails Džavahišvili un Anna Kalandadze (20. gs.). Spoži prozas darbi kā Nikoloza Baratašvili „Meriani”, 40 episko darbu autors Važa Pšaveli („Viesis un saimnieks”, „Dadzīša kāzas” u.c.), Gamsahurdijas romāns „Izcilā meistara labā roka” un Tabidzes poēmas „Mtacmindas mēness” un „Pūš vējš” ir vispāratzīti šedevri. Daudzi gruzīnu autoru darbi ir tulkoti citās valodās.

Teātris

Gruzīnu dramaturģija uzplaukst 19. gs. vidū. Par tās celmlauzi uzskata rakstnieku, tulkotāju un teātra darboni Georgu Eristavi (1811-1864). Gruzijā ir vairāk kā 30 teātru. Visapmeklētākie ir – Z. Paliašvili Akadēmiskais Operas un baleta teātris, Š. Rustaveli Valsts Akadēmiskais teātris, K. Mardžanišvili Valsts akadēmiskais dramatiskais teātris, A. Gribojedova Valsts Krievu drāmas teātris, V. Abašidzes Valsts Muzikālais teātris, P. Adamjana Valats Armēņu drāmas teātris, Tbilisi Valsts marionešu teātris, G. Mikeladzes Valsts Leļļu teātris.

Kino

Gruzijas kino dzimst 20. gadsimta sākumā. Pirmā filma uzņemta 1912. gadā. Ir daudzas starptautisku atzinību ieguvušas filmas. Tādi režisori kā Eldars Šengelaja (filma „Širekilebi”), Georgs Čheidze („Pirosmani”), Tengizs Abuladze (triloģija „Lūgšnās. Vēlēšanos koks. Nožēlošana”), Otars Joseliani („Mēness favorīti”), Irakli Maharidze („Mežonīgo rietumu jātnieki – gruzīnu veiklie jātnieki”) ir starptautisku kinofestivālu laureāti.

Māksla

Gruzija ir slavena ar saviem sienu gleznojumiem (7.-13. gs.), kas saglabājušies Gelati klosterī, Atēnu katedrālē, Betani, Kinvici u.c. baznīcās. Pazīstamākie gruzīnu mākslinieku vārdi ir Niko Pirosmanišvili (Pirosmani), Gigo Gabašvili, Davids Kakabadze, Lado Gudiašvili, Kornelijs Sanadze, Elena Ahvlediani, Sergejs Kobuladze, Simons Virsaladze un Ekaterina Bargavadze.

Gruzīnu māksla citu starpā izceļas ar savu izsmalcinātību, kas sevī vieno vietējos un Eiropas stilus. Mākslinieki kā Lado Gudiašvili, Davids Kakabadze un Elena Ahvlediani 20. gs. divdesmitajos gados strādāja Parīzē. Pasaules slavenību ir guvuši gruzīnu tēlnieki Elgudža Amašukeli, Irakls Očiauri un Zurans Cereteli.